Latviešu valodas lietvārdu darināšanas piedēkļu daudznozīmība teorētiskā skatījumā

Raksts veltīts vārddarināšanas teorijas analīzei, īpaši pievēršoties vārddarināšanas afiksu, resp., piedēkļu, daudznozīmībai. Pētījuma idejas pamatā ir dažādu latviešu valodas lietvārdu darināšanas piedēkļu semantikas un atvasinājumu kontekstuālā lietojuma izpēte. Tā kā latviešu valodas lietvārdu darināšanas piedēkļi ir daudznozīmīgi, nepieciešams šo parādību un tās cēloņus izprast un klasificēt pēc noteiktām pazīmēm. Turklāt vārddarināšanas piedēkļu daudznozīmība un ar to saistītās nozīmju grupas (it sevišķi attiecībā uz lietvārdu atvasināšanu), kā arī spēja iesaistīties dažādos vārddarināšanas tipos vērojamas arī citās valodās, tātad vārddarināšanas procesu un afiksu funkcionēšanas pamatā ir vispārīgi kognitīvi un psiholingvistiski mehānismi, kas atspoguļo cilvēka uztveri un apkārtējās pasaules faktu atspoguļojumu domāšanā. Pētījumā tuvāk aplūkotas vairākas vārddarināšanas teorijas un to atziņas saistībā ar latviešu valodas vārddarināšanas afiksu daudznozīmības iztirzājumu. Raksta empīriskajā daļā aplūkoti lietvārdi ar piedēkli -ul-, to vārddarināšanas tipi un nozīmju grupas, t. sk. regulāra un neregulāra polisēmija. Analizējamais materiāls izgūts no „Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa” LVK2018 un LVK2022 versijas.